atbraukt
atbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu.
1.intrans. Braukšus ierasties. imperf. Braukt šurp. Braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtbraukt pie radiem.
2.trans. Braucot atvest, atgādāt (transportlīdzekli, zirgu).
PiemēriAtbraukt pajūgu pie durvīm.
Avoti: 1. sējums