Paplašinātā meklēšana
Meklējam atbrīvot.
Atrasts vārdos (2):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (196):
- Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- Apburtais (arī burvju) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- Maģiskais aplis Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- Burvju (arī apburtais) loks Apstākļu, parādību virkne, no kuras nevar atbrīvoties, izkļūt.
- nomest Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- atkratīties Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
- šķīstīt Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
- atrauties Ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.). _imperf._ Rauties nost.
- nosviest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
- nomest Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
- notraukt Ar strauju kustību notīrīt, atbrīvot no kā nevēlama (kā virsmu).
- izraut Ar strauju rīcību izglābt, atbrīvot (no kā varas, apspiestības).
- izraut Ar strauju, spēcīgu kustību atbrīvot (kāda satvertu, kur iespiestu ķermeņa daļu).
- rauties Ar strauju, spēcīgu ķermeņa kustību censties atbrīvoties (no tā, kas satur, aiztur).
- nosviest Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
- skalot Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
- skalot Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
- izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu). Likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
- izgulēt Atbrīvoties (no slimības), ievērojot gultas režīmu. Guļot miegā, atbrīvoties (no kāda stāvokļa).
- attirpt Atbrīvoties, tikt atbrīvotam no notirpuma (par ķermeņa daļām).
- atslāņot Atdalot atbrīvot (no kāda slāņa, kārtas).
- atāķēt Atraisīt, atbrīvot (ko pieāķētu).
- pasprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- atsprukt Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
- iziet Atstāt, atbrīvot (piemēram, dzīvokli, māju, kur dzīvo).
- pāraugt Attīstoties, pilnveidojoties atteikties no agrākajiem, kļūdainajiem uzskatiem, atbrīvoties no traucējošām, arī maldīgām izjūtām.
- aiztraukt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām).
- aiztriekt Atvairīt (domas, jūtas), atbrīvoties (no tām). Aizdzīt.
- pašķirties Atvirzoties (citam no cita), paejot sānis, atbrīvot ceļu, arī izveidot brīvu vietu.
- ravēt Badā veidā atbrīvot no nezālēm (augu kopumu).
- purināt Bieži, strauji kustināt (sava ķermeņa daļu), piemēram, lai mazinātu sāpes, lai atbrīvotu (to) no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- Purināt spalvu Bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā.
- nirvāna Budismā - pilnīgs laimes, miera, atbrīvotības stāvoklis.
- atgaiņāties Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
- gaiņāties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- gainīties Censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša, piemēram, vēcinot ar asti, kustinot galvu) - par dzīvniekiem.
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, arī no kā, kas traucē).
- Taisīties vaļā Censties atbrīvoties (no kāda, no kā, kas traucē).
- lauzties Censties atbrīvoties (no kāda), pretoties (kādam, kas mēģina satvert, saturēt).
- kauties Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
- raisīties Censties atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības, no pienākuma, uzdevuma u. tml.).
- raisīties Censties atbrīvoties, izkļūt no tā, kas apņem, saista (piemēram, no apskāviena, rokām).
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties nost (arī vaļā) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- Kratīties vaļā (arī nost) Censties tikt vaļā, atbrīvoties, arī izvairīties.
- atslogot Daļēji atbrīvot (cilvēku no uzdevumiem, pienākumiem).
- patīrīt Daļēji atbrīvot (piemēram, teritoriju no pretinieka, nevēlamiem cilvēkiem).
- atbrīvošana Darbība --> atbrīvot.
- atgainīties Gainoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgaiņāties.
- atgaiņāties Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
- cirst Gāzt kokus (lielākā platībā), lai iegūtu kokmateriālu, malku vai lai atbrīvotu no kokiem kādu platību.
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- izmaukties Izkļūt, arī atbrīvoties (no kā tāda, kas apņem).
- Pazudi no manām acīm! Izsaucas, ja vēlas atbrīvoties no kāda cilvēka.
- atvairīties Izvairīgi izturoties, atbrīvoties (no kā nepatīkama, nevēlama).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- paglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no cilvēka, dzīvnieka, kas apdraud dzīvību).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no kaitīga, bīstama cilvēka, dzīvnieka).
- izglābties Izvairīties vai atbrīvoties (no nepatīkama stāvokļa, cilvēka, no kā traucējoša).
- Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
- Justies (arī būt) (kā) atpestītam Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus). Kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
- kalcinēt Karsēt (krītu, sodu, sāļus, rūdas), lai atbrīvotu no gaistošām vielām (piemēram, ūdens, ogļskābās gāzes).
- izkāst Kāšot padarīt tīru, atbrīvot no cietas vielas piejaukumiem (šķidrumu, šķidru masu).
- atklepot Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
- atkrēpoties Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
- atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
- Sociālistiskais humānisms Konsekvents, aktīvs, proletārisks humānisms, kura mērķis ir atbrīvot visu rasu un tautību darbaļaudis no ekspluatācijas, sociāliem spaidiem, sociālas nevienlīdzības.
- atkraukāties Kraukājot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē.
- atkravāt Kravājot atbrīvot (vietu).
- nokravāt Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
- atkrekstēties Krekstot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē. Atkrekšķēties.
- atkrekšķēties Krekšķot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis rīklē Atkrekstēties.
- kārpīties Ķepuroties, spārdīties, parasti cenšoties atbrīvoties.
- Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- Mest zemē Likvidēt (kā nederīgu), atbrīvoties (kā no nederīga).
- atlupināt Lupinot atdalīt, noņemt (parasti kā virskārtu). Lupinot atbrīvot (no kā).
- pabrīvēt Mazliet, daļēji atbrīvot (piemēram, kādu platību).
- Šūnu medus Medus, kas nav atbrīvots no šūnām.
- Šūnu medus Medus, kas nav atbrīvots no šūnām.
- iznīcinātājs Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
- nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
- siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma.
- atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.). Pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
- nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
- baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
- izbrīvēt Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
- izpestīt Palīdzēt atbrīvoties (no kā), palīdzēt izkļūt (no kādas situācijas). Izglābt.
- izraisīties Pamazām atbrīvoties, izkļūt (no tā, kas apņem, saista).
- palaist Pārstāt turēt (ko satvertu) savās rokās. Pārstājot turēt (ko satvertu), atņemt, atbrīvot (rokas no tā).
- atmosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- pamosties Pārtraukt (kādu psihisku stāvokli), atbrīvoties (no tā).
- atbrīvojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbrīvot (4).
- pašķirt Pavirzīt (ko), parasti uz abām pusēm, lai atbrīvotu ceļu.
- nošķīstīt Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvot no grēkiem, padarīt morāli tīru.
- nošķīstīties Pēc reliģiskiem vai mitoloģiskiem priekšstatiem - ar īpašu rituālu atbrīvoties no grēkiem, padarīt sevi morāli tīru.
- izsisties Pēkšņi izkļūt, atbrīvoties (piemēram, no kāda psihiska stāvokļa).
- sprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
- atsprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- pasprukt Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
- amnestēt Pilnīgi vai daļēji atbrīvot (noteiktas kategorijas personas) no soda izciešanas, no kriminālās izmeklēšanas vai (pēc soda izciešanas) atzīt par nesodītām.
- Galvasnaudas nemieri Plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
- izpļaut Pļaujot viscaur atbrīvot (kādu vietu) no zāles, labības.
- atbrīvošanās Process --> atbrīvoties.
- miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
- atraisīt Raisot atbrīvot, atlaist (ko piesietu). Atsiet.
- atraisīt Raisot atbrīvot, atšķirt vienu no otra (ko kopā sasietu).
- atlūgums Rakstveida iesniegums, kurā izteikts lūgums atbrīvot no darba, ieņemamā amata.
- Sabiedriskais galvojums Rakstveida saistība, ar kuru sabiedriskā organizācija galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu. Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- plucināt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (parasti ko sīku) no kā. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot (ko) no (parasti) kā sīka. Arī plūkt (1).
- plūkt Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
- norauties Raujoties atbrīvoties.
- kaplēt Ravēt, atbrīvot no nezālēm (augus) ar kapli. Ravēt, iznīcināt (nezāles) ar kapli.
- atāķēties Refl. --> atāķēt (2) Atraisīties, atbrīvoties.
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (1).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (2).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (3).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (4). Tikt atbrīvotam (no darba, saistībām pēc paša ierosmes).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (5).
- atbrīvoties Refl. --> atbrīvot (6).
- purināties Refl. --> purināt (1). Arī purināt, piemēram, savu apģērbu, ķermeņa daļu, lai to atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu buržuāziskajā sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu). Dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
- Sabiedriskais galvojums Sabiedriskās organizācijas vai darbaļaužu kolektīva galvojums (kriminālprocesā) par noziegumu izdarījušu personu, lai viņu pilnīgi vai daļēji atbrīvotu no kriminālatbildības un soda, uzņemoties morālu atbildību par šīs personas turpmāko uzvedību un viņas pāraudzināšanu.
- Iesēsties pakausī Saka par domu, no kuras nevar atbrīvoties.
- Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Nost no kakla Saka par ko nevēlamu, nepatīkamu, no kā ir izdevies atbrīvoties.
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- Noveļas kā krusts (arī slogs) no kakla, arī krusts (arī slogs) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- Noveļas kā slogs (arī krusts) no kakla, arī slogs (arī krusts) no kakla nost Saka, ja izdodas atbrīvoties no kā grūta, nomācoša.
- (Kā) apsēsts, arī kā velna (arī nelabā, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā sātana (arī velna, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā velna (arī sātana, nelabā) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā.
- Kā nelabā (arī velna, sātana) apsēsts Saka, ja kāds vienmēr cieš neveiksmes (vienā un tai pašā veidā), ja bieži atgadās kas nevēlams, ja nevar atbrīvoties no kā. Saka, ja kādu pilnīgi pārņēmusi, tur savā varā kāda doma, ideja, darbība.
- Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
- Ej bekot! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties, ja noraida kāda ierosinājumu, aicinājumu.
- Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
- atpirkties Samaksājot, dodot kādu materiālu vērtību, atbrīvoties, izvairīties (no atbildības, no soda par nodarīto vai arī no kāda pienākuma).
- mest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
- sviest Savienojumā ar «prom», «laukā», «ārā»: atbrīvoties (no kā nevajadzīga, nederīga), likvidēt (kā nevajadzīgu, nederīgu).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot (sasaistītu, arī sagūstītu dzīvnieku).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: atbrīvot, atlaist (no darba).
- laist Savienojumā ar «vaļā»: pārstāt turēt (ko) savās rokās, savā tiešā tuvumā. Pārstājot (ko satvertu) turēt, atņemt, atbrīvot (parasti rokas no tā).
- raisīt Sienot vaļā, atbrīvot, atlaist (ko piesietu).
- izdzīt Skujot atbrīvot no apmatojuma.
- atslēgt Slēdzot atbrīvot (ko pieslēgtu).
- kārties Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
- atspirināt Spirinoties atbrīvot (sasietus locekļus).
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā).
- triekt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no kāda).
- trenkt Stingri, arī varmācīgi raidīt (kādu) projām. Ar stingru, arī varmācīgu rīcību atbrīvoties (no, kāda).
- izrauties Strauji (ar spēku) atbrīvoties (no tā, kas saista, aiztur).
- nokratīt Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- nopurināt Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
- izlādēties Strauji atbrīvoties no spēcīga (psihiska) sasprindzinājuma.
- ķepuroties Strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā.
- Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos (no tā).
- Mest zemē Strauji virzīt (ko), panākt, ka (kas) krīt zemē, lai atbrīvotos no tā.
- novākt Šādā veidā atbrīvot (kādu platību).
- skalot Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
- atraisīts Tāds, kas atbrīvots no saistījuma, ierobežojuma (piemēram, par enerģiju).
- nenomazgājams Tāds, kas ir tik ietekmīgs, ka no tā grūti vai neiespējami atbrīvoties (piemēram, par negodu).
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- Dabūt vilka pasi Tikt atbrīvotam no darba, no kādiem pienākumiem. Tikt aizraidītam.
- attauvoties Tikt atbrīvotam no pietauvojuma, enkura (par kuģi).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
- atkauties Tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera).
- atraisīties Tikt vaļā, atbrīvoties (piemēram, no kāda cilvēka sabiedrības).
- atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
- atkratīties Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
- iztīt Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
- attīt Tinot vaļā, piemēram, iesaiņojumu, atsegt (ko ietītu), atbrīvot no ietinuma.
- attīrīt Tīrot atbrīvot (no kā nevajadzīga, traucējoša, arī netīra), padarīt tīru (kādu platību).
- attīrīt Tīrot atbrīvot (parasti priekšmetu no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša). Notīrīt.
- satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- nokopt Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
- skalot Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
- dauzīt Vairākkārt sist (ar kādu rīku pa priekšmetu, arī priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu no kā, atdalītu ko.
- nodauzīt Vairākkārt sist (piemēram, kājas, arī kādu priekšmetu pret ko), lai atbrīvotu, attīrītu (no kā).
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savas ķermeņa daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kāda, kā) - par cilvēkiem.
- spirināties Vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem.
- Purināt matus Vairākkārt, bieži, strauji kustināt galvu uz vienu un otru pusi, parasti, lai atbrīvotu matus no kā.
- purināt Vairākkārt, ļoti bieži un spēcīgi kustināt (satvertu priekšmetu, piemēram, segu, apģērba gabalu) šurp turp samērā nelielā attālumā, parasti, lai (to) atbrīvotu no putekļiem, gružiem u. tml.
- Kratīt sirdi Vaļsirdīgi stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- (Iz)kratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu (iz)-stāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- Izkratīt (visu) (savu) sirdi Vaļsirdīgi visu izstāstīt, parasti, lai atbrīvotos no nepatīkama psihiska stāvokļa.
- gaiņāties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša).
- gainīties Vēcinot (ar rokām vai ar kādu priekšmetu), censties atbrīvoties (no kā uzmācīga, traucējoša). Gaiņāties (1).
- brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
atbrīvot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV