Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
satīrīt
satīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Tīrot savākt, aizvākt, parasti pilnīgi (piemēram, atkritumus, netīrumus).
PiemēriVisās meža ciršanas vietās ciršanas atkritumus obligāti satīra reizē ar ciršanu..
1.1.Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
PiemēriSatīrīt istabu.
Avoti: 7-1. sējums