Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokopt
nokopt -kopju, -kop, -kopj, pag. -kopu; trans.
1.Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
PiemēriNokopt māju.
1.1.Vācot ko nost, atbrīvot (ko), arī sakārtot (ko, piemēram, darba vietu).
PiemēriNokopt rakstāmgaldu.
Stabili vārdu savienojumiNokopt (arī novākt) galdu.
1.2.Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
Piemēri..brokastis bija jau paēstas un vecā krustmāte nokopusi no galda traukus.
2.Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriNokopt sakņu dārzu.
2.1.Novākt (kā) ražu.
PiemēriLaiks.. gāja uz priekšu, kā nekā izdevās nokopt gan sienu, gan labību..
3.pareti Uzturēt tīru, apkoptu (cilvēku, tā ķermeņa daļas).
PiemēriMāte sākumā dzīvoja mājās, noņemdamas galvenokārt ar Zani - viņš staigāja nokopts un noglausts.
3.1.Sakopt (apģērbu).
PiemēriNokopusi nelaimīgo kleitu, kas krietni vien bija apdūņota, Adelīna likās gulēt..
3.2.Apkopt (mājdzīvniekus).
PiemēriBaumanis turas pretim, ka zirgi esot vairāk nopūlējušies nekā vedēji, tādēļ tie ātrāk nokopjami..
4.reti Apēst.
PiemēriĀtri Jēcis to (karašas gabalu) nokopj.
Avoti: 5. sējums