Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokosties
nokosties -kožos, -kodies, -kožas, pag. -kodos; refl.
1.Nokost gabalu, lai apēstu.
PiemēriZaglis iedzēra, paņēma siera gabalu, nokodās, turpat pameta.
1.1.trans.
PiemēriNokosties kumosu maizes.
2.parasti 3. pers. Tikt nokostam (1), parasti neviļus, negribēti.
PiemēriMan nokodās tikai mazs gabaliņš.
Avoti: 5. sējums