Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nokopties
nokopties -kopjos, -kopies, -kopjas, pag. -kopos; refl.
1.Paveikt ikdienas darbus saimniecībā.
Piemēri..mamma teica, ka šovakar velti gaidīt ciemiņu: ceļi izjukuši, visiem mājās esot jānokopjas, jācep plāceņi, jānokauj svētkiem kāds sivēns vai telēns..
  • ..mamma teica, ka šovakar velti gaidīt ciemiņu: ceļi izjukuši, visiem mājās esot jānokopjas, jācep plāceņi, jānokauj svētkiem kāds sivēns vai telēns..
  • Meitām vakarā vēl šis tas ko nokopties.
1.1.Sakārtot ko vajadzīgā, vēlamā veidā.
PiemēriArī citi nabagmājas iedzīvotāji sagāja jaunajiem iedzīvotājiem no pakaļas iekšā palīdzēt Andra tēvam nokopties un norīkoties.
  • Arī citi nabagmājas iedzīvotāji sagāja jaunajiem iedzīvotājiem no pakaļas iekšā palīdzēt Andra tēvam nokopties un norīkoties.
Avoti: 5. sējums