nokost
nokost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu; trans.
1.Kožot atdalīt nost.
PiemēriNokost siera gabaliņu.
- Nokost siera gabaliņu.
- Viņa izdzer tēju, nokož kumosu maizes.
- ..bet tagad [kara laikā], kad kartītes paredzēja pāris spolīšu gadā, katrs.. būtu ar mieru meklēt kopā tos pašus diega galus, kurus kādreiz šujot nokoda un aizmeta.
- «Lai mani vilks apēd, ja tie nav skābi kāposti,» iesaucās zaķis, lēnām sūkādams nokosto lapiņu.
- pārn. Motorzāģis tarkšķ un rūc.. Strauji rotējošie zobi tievākos resgaleļus nokož rāvienā..
Stabili vārdu savienojumi(Vai) mēli nokost. Mēli var nokost (arī norīt).
- (Vai) mēli nokost idioma — Nožēlot izteikto.
- Mēli var nokost (arī norīt) idioma — Saka par ko ļoti garšīgu.
2.parasti 3. pers. Kožot nonāvēt (par dzīvniekiem).
PiemēriAtceros mūsu «Rudgalvīti», to vistiņu, ko nokoda Auļu suns.
- Atceros mūsu «Rudgalvīti», to vistiņu, ko nokoda Auļu suns.
- Bet kādā dienā tītaru māte vairs neatgriezās -mājās: lapsa to bija nokodusi..
- Vai tu zini, bāleliņi [bāleliņ], Kāda mana dzīvošana? Vilks nokoda kumeliņu, Kungs paņēma līgaviņu.
2.1.pārn. Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
PiemēriSalna pavasarī sadzeļ ābelei ziedus, bet ziemas sals ir simtkārt ļaunāks, - tas nokož maigās atvases, nosaldē zarus.
- Salna pavasarī sadzeļ ābelei ziedus, bet ziemas sals ir simtkārt ļaunāks, - tas nokož maigās atvases, nosaldē zarus.
- Ražas novākšana aizķeras - graudi izbirst zemē, vai uznāk sals un visu nokož bez žēlastības.
- Gar abām ieliņas malām žogi, aiz tiem salnas nokosti dārzi melnām, gļotainām dāliju galvām..
Avoti: 5. sējums