nokrākt
nokrākt -krācu, -krāc, -krāc, pag. -krācu; intrans.
2.Krākt (visu laikposmu) un pārstāt krākt.
PiemēriGulētājs nokrāca kādu laiku un apklusa.
2.1.pārn.; sar. Nogulēt miegā.
PiemēriSveķīts izgulējās un tad izstaigājās pa dārzu, bet Spilvans nokrāca līdz palaunadzim.
Avoti: 5. sējums