nokrākties
nokrākties -kracos, -kracies, -krācas, pag. -kracos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
PiemēriBēris nolieca galvu, lai padzertos, bet jau pēc pirmā malka nokrācās un ļāva ūdenim izlīt no mutes.
- Bēris nolieca galvu, lai padzertos, bet jau pēc pirmā malka nokrācās un ļāva ūdenim izlīt no mutes.
- Vecais zirgs, saozdams asiņu smaku, vairākas reizes nokrācās.
- ..melno platpieraino āmuru karali, kas svēra tepat veselu pudu, tēvs [kalējs] pacēla ar vienu roku un laida lejā, sparīgi nokrākdamies.
2.sar. Nogulēties1.
PiemēriKad Ceplis bij galīgi paguris, Austra to noguldīja uz dīvāna, lai nokrācās.
- Kad Ceplis bij galīgi paguris, Austra to noguldīja uz dīvāna, lai nokrācās.
- Es.. nolīdu pie savas mašīnas un, kamēr citi uz klāja grabinājās, nokrācos.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
PiemēriMotors nokrācās.
- Motors nokrācās.
Avoti: 5. sējums