nokrākties
nokrākties -kracos, -kracies, -krācas, pag. -kracos; refl.
1.Īsu brīdi, vienu reizi krākt.
PiemēriBēris nolieca galvu, lai padzertos, bet jau pēc pirmā malka nokrācās un ļāva ūdenim izlīt no mutes.
2.sar. Nogulēties1.
PiemēriKad Ceplis bij galīgi paguris, Austra to noguldīja uz dīvāna, lai nokrācās.
3.parasti 3. pers. Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
PiemēriMotors nokrācās.
Avoti: 5. sējums