Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atkravāt
atkravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). imperf. Kravāt nost.
PiemēriAtkravāt krēslus no sienas.
  • Atkravāt krēslus no sienas.
  • ..kad pustukšās galerta bļodas atkravāja tālāk nost, pret citu neko uz galda viņam [viesim] nebij iebildumu.
1.1.Kravājot atbrīvot (vietu).
PiemēriSieva.. atkravāja galda stūri un sāka nest brokasta piederumus.
  • Sieva.. atkravāja galda stūri un sāka nest brokasta piederumus.
2.Kravājot atgādāt šurp. imperf. Kravāt šurp. Kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriAtkravāt mēbeles uz istabu.
  • Atkravāt mēbeles uz istabu.
Avoti: 1. sējums