atkosties
atkosties -kožos, -kodies, -kožas, pag. -kodos; refl.
1.parasti 3. pers. No lietošanas kļūt neasam.
Piemēri..rūpīgi trītie cirvji pret akmeņiem atkožas..
2.sar. Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Piemēri«Pagaidi minūtes desmit,».. piekodināja Āģis. «Es.. pielabināšu suni, viņš mani pazīst.» - «Viņš tev rads, vai?» Jēkabs atkodās.
2.1.pārn. Būt par cēloni kam nevēlamam.
PiemēriNeviens grēks sievietei tā neatkožas kā grēks pret savu sirdi un jūtām.
Avoti: 1. sējums