Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkomandēt
atkomandēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atsūtīt komandējumā (uz kurieni).
PiemēriDarba vieta atkomandēja jaunieti uz kursiem.
1.1.sar. Likt, lai atnāk, atbrauc (kur, uz kurieni, pie kā u. tml.).
Piemēri..baronese.. katru vasaru uz mēnesi tika atkomandēta uz Skujaini viņu [grafu] apburt ar visjaunākajām@m Parīzes tualetēm..
Avoti: 1. sējums