Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atkost
atkost -kožu, -kod, -kož, pag. -kodu.
1.trans. Kožot atdalīt. imperf. Kost nost. Nokost.
PiemēriAtkost gabaliņu šokolādes.
  • Atkost gabaliņu šokolādes.
  • Vāvere atkož čiekuru, saņem to mutē un nosēžas uz drošāka zara atmuguriski pret stumbru..
2.intrans.; pareti Aizsargāties ar kodienu. Iekost pretī.
PiemēriKāds suns iekodis, tāds lai atkož.
  • Kāds suns iekodis, tāds lai atkož.
  • ..Mute zobu pilna atkost pretī.
3.intrans.; pareti; sar. Atkosties2.
Piemēri«Nu, ja jūs tādi suņi, - tad es arī atkodīšu. Kad tēvs stājās kolektīvā, kur viņš to zirgu lika?» Klusums. «Aha, jums nav ko teikt! Tēvs zirgu pārdeva paslepus un tad paziņoja, ka tas nozagts!»
  • «Nu, ja jūs tādi suņi, - tad es arī atkodīšu. Kad tēvs stājās kolektīvā, kur viņš to zirgu lika?» Klusums. «Aha, jums nav ko teikt! Tēvs zirgu pārdeva paslepus un tad paziņoja, ka tas nozagts!»
  • Atkost pretī, iedzelt pēc iespējas dziļāk un sāpīgāk. Viņš paveras taisni viņai acīs.
  • Skaišas.. un meklē vārdus, ar ko atkost.
Avoti: 1. sējums