atkosties
atkosties -kožos, -kodies, -kožas, pag. -kodos; refl.
1.parasti 3. pers. No lietošanas kļūt neasam.
Piemēri..rūpīgi trītie cirvji pret akmeņiem atkožas..
- ..rūpīgi trītie cirvji pret akmeņiem atkožas..
- Izkapts cietajā zālē atkodusies.
2.sar. Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
Piemēri«Pagaidi minūtes desmit,».. piekodināja Āģis. «Es.. pielabināšu suni, viņš mani pazīst.» - «Viņš tev rads, vai?» Jēkabs atkodās.
- «Pagaidi minūtes desmit,».. piekodināja Āģis. «Es.. pielabināšu suni, viņš mani pazīst.» - «Viņš tev rads, vai?» Jēkabs atkodās.
- Maisiņš Andrejai nepiedeva. Tūdaļ atkosties nebija tālredzīgi, nebija arī iespējams. Maisiņš norija pazemojumu un gaidīja savu stundu.
- sal. Spuļģis sastomījās, bet Lērums, kā atkozdamies par nievājumu, neļāva viņam attapties, uzkrita tam kā vanags.
2.1.pārn. Būt par cēloni kam nevēlamam.
PiemēriNeviens grēks sievietei tā neatkožas kā grēks pret savu sirdi un jūtām.
- Neviens grēks sievietei tā neatkožas kā grēks pret savu sirdi un jūtām.
- Šāda [pļaujas] nogaidīšana vēlāk sāpīgi atkožas. Darbs aizkavē darbu, un beigās viss jādara uzreiz.
Avoti: 1. sējums