Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
atkravāt
atkravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot novietot atstatu, nost (no kā). imperf. Kravāt nost.
PiemēriAtkravāt krēslus no sienas.
1.1.Kravājot atbrīvot (vietu).
PiemēriSieva.. atkravāja galda stūri un sāka nest brokasta piederumus.
2.Kravājot atgādāt šurp. imperf. Kravāt šurp. Kravājot atgādāt (uz kurieni, kur u. tml.).
PiemēriAtkravāt mēbeles uz istabu.
Avoti: 1. sējums