Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atkraut
atkraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu; trans.
1.Kraujot novietot atstatu, nost (no kā). imperf. Kraut nost.
PiemēriAtkraut malku no sētas.
  • Atkraut malku no sētas.
  • Atkraut akmeņu kaudzi tālāk no ceļa.
1.1.Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
PiemēriAtkraut plīts malku no krāsns malkas.
  • Atkraut plīts malku no krāsns malkas.
  • Atkraut daļu malkas no vezuma.
  • Atkraut bērzu malku savrup, egļu malku savrup.
2.Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā. imperf. Kraut atpakaļ.
PiemēriAtkraut malku vecajā vietā.
  • Atkraut malku vecajā vietā.
  • Viņš uzmanīgi nokrāva zarus, bet neko zem tiem nevarēja saskatīt. Tikai.. atkraujot zarus atpakaļ, no tiem izkrita viena vācu patrona.
Avoti: 1. sējums