atkratīties
atkratīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; sar.
1.Tikt vaļā, atbrīvoties, izvairīties (no kā nevēlama, nepatīkama).
PiemēriPakalns pasitās sāņus, un spiegs smagi paskrēja viņam garām. Atkratījies no nelūgtā pavadoņa,.. Pakalns izgāja jūrmalā.
1.1.Ar pūlēm atbrīvoties (no nepatīkamām domām, jūtām u. tml.).
Piemēri..Ņina beidzot atkratījās no savas pašas netīkamajam domam un piespiedās pievērsties viešņai.
2.Izteikt noraidošu, izvairīgu attieksmi.
PiemēriAtkratīties ar jokiem.
2.1.Izpaust noraidošu attieksmi ar žestiem.
PiemēriIelēja [zemnieces] viņa trauciņā pienu un, līdzjūtīgi zēnu uzlūkodamas, atkratījās rokām, kad viņš sniedza naudu.
3.Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
PiemēriAtkratīties ar malkas vezumu.
Avoti: 1. sējums