atkratīt
atkratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.; pareti
1.Pakratot atvirzīt nost (no kā).
Piemēri«Piedod, tētiņ,» Liene atkārtoja un satvēra tēva roku. Tēvs ātri atkratīja to no Lienes rokas.
1.1.pārn. Ar pūlēm atvairīt (piemēram, nepatīkamas domas, jūtas).
PiemēriAtkratīt no sevis skumjas.
Stabili vārdu savienojumiAtkratīt galvu.
Avoti: 1. sējums