iztīt
iztīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot vaļā, atsegt, atbrīvot (no ietinuma).
PiemēriIztīt pirkumus no iesaiņojuma.
2.Izritināt, atritināt (ko saritinātu).
Piemēri«Redziet pats,» viņš iesaucās un ātri iztina visu filmu no kasetes.
3.Tinot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriKalējs nu iztinis pulku [daudz] baķu audeklu, kamēr varējis lielo raganu satīt.
Avoti: 3. sējums