atgaiņāties
atgaiņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
PiemēriAtgaiņāties no zostēviņa.
1.1.Atvairīt (uzbrucēju).
PiemēriAutomobilī viņš [grāmatvedis] nosēdās pēc iespējas tālāk no Cepļa, lai uzbrukuma gadījumā varētu atgaiņāties.
1.2.pārn. Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
PiemēriLilija pacēla galvu un augstprātīgi savieba lūpas: «..ja mēs nebūtu muļķes---» - «Nē, Lilij, nē!» Ilze atgaiņājoties pacēla roku. «Es negribu... tā nevajag runāt!»
1.3.pārn. Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriViņš atgaiņājās no.. nepatīkamajām domām kā zirgs no mušām.
Avoti: 1. sējums