atgaiņāties
atgaiņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.Gaiņājoties censties atbrīvoties (no kā traucējoša, uzmācīga). Atgainīties.
PiemēriAtgaiņāties no zostēviņa.
- Atgaiņāties no zostēviņa.
- «Elziņ, tu mīļā...» un viņš gribēja to apkampt. Elza pakāpās atpakaļ un atgaiņādamās pacēla rokas..
1.1.Atvairīt (uzbrucēju).
PiemēriAutomobilī viņš [grāmatvedis] nosēdās pēc iespējas tālāk no Cepļa, lai uzbrukuma gadījumā varētu atgaiņāties.
- Automobilī viņš [grāmatvedis] nosēdās pēc iespējas tālāk no Cepļa, lai uzbrukuma gadījumā varētu atgaiņāties.
- Ceļojuši septiņas nedēļas, atgaiņādamies no vilku bariem un laupītājiem.
1.2.pārn. Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
PiemēriLilija pacēla galvu un augstprātīgi savieba lūpas: «..ja mēs nebūtu muļķes---» - «Nē, Lilij, nē!» Ilze atgaiņājoties pacēla roku. «Es negribu... tā nevajag runāt!»
- Lilija pacēla galvu un augstprātīgi savieba lūpas: «..ja mēs nebūtu muļķes---» - «Nē, Lilij, nē!» Ilze atgaiņājoties pacēla roku. «Es negribu... tā nevajag runāt!»
- «Nē, nē,» zēns bailīgi atgaiņājās, «es ābolus neēdu!»
- «Zandartu karalis»? Kā viņš iemantoja šo pavārdu?» interesējās jauneklis..«Vēlāk, vēlāk,» atgaiņājās posminieks. «Tagad jāstrādā.»
1.3.pārn. Censties atbrīvoties (no domām, atmiņām u. tml.).
PiemēriViņš atgaiņājās no.. nepatīkamajām domām kā zirgs no mušām.
- Viņš atgaiņājās no.. nepatīkamajām domām kā zirgs no mušām.
- Laucim [kapteinim] šīs [vientulības] izjūtās nebija svešas, viņš tās pazina sen, bet allaž, vētras pārsteigts, nevarēja no tām atgaiņāties.
Avoti: 1. sējums