izbrīvēt
izbrīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt brīvu, atbrīvot (cilvēku).
PiemēriDaudzu darbietilpīgo operāciju likvidēšana dod iespēju izbrīvēt vairākus desmitus palīgstrādnieku.
- Daudzu darbietilpīgo operāciju likvidēšana dod iespēju izbrīvēt vairākus desmitus palīgstrādnieku.
- Izbrīvē viņu uz stundu, lai viņš var atnākt līdz.
2.Izkārtot tā, ka nav aizņemts. Padarīt izmantojamu.
Piemēri..dienas steigā viņam grūti izbrīvēt laiku mierīgai sarunai.
- ..dienas steigā viņam grūti izbrīvēt laiku mierīgai sarunai.
- Košā autoinspekcijas mašīna ripo riteņbraucēju karavānai pa priekšu, lai izbrīvētu ceļu.
- ..izbrīvēt papildu pārvadājumiem 120 tūkstošus vagonu.
Avoti: 3. sējums