sprukt
sprukt spruku, sprūc, sprūk, pag. sprūku; intrans.
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriTajā brīdī maurodams no kūts sprūk laukā bullis.
- Tajā brīdī maurodams no kūts sprūk laukā bullis.
- Citu glābiņu neredzēdams, vepris spruka pāri aizgaldaš zemajai malai..
- Minkām gulta patika, bet zem segas gulēt viņš negribēja.. Viņš cietās, cietās zem Martas rokas, kas viņu turēja, līdz kādā brīdī ar strauju lēcienu spruka svabadībā.
1.1.Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) – piemēram, par vielu.
PiemēriTad man atkal metas slikti, krampjaini savelkas pakrūts [pakrūtes] muskuļi - un sprūk atpakaļ tikko dzertais ūdens..
- Tad man atkal metas slikti, krampjaini savelkas pakrūts [pakrūtes] muskuļi - un sprūk atpakaļ tikko dzertais ūdens..
1.2.Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
PiemēriNagi spruks vaļā.
- Nagi spruks vaļā.
1.3.Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
PiemēriMaiss sprucis vaļā.
- Maiss sprucis vaļā.
1.4.Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
Piemēri..šāviens, protams, sprucis un gājis vaļā, un zaķis novēlies uz vietas beigts..
- ..šāviens, protams, sprucis un gājis vaļā, un zaķis novēlies uz vietas beigts..
- Skrienam palīgā, otram fricim sprūk vaļā šāviens, students nokrīt zemē..
2.sar. Ātri, bēgšus virzīties.
PiemēriMēs ar Prīdi paķērām savus darba rīkus un sprukām laukā pa durvīm.
- Mēs ar Prīdi paķērām savus darba rīkus un sprukām laukā pa durvīm.
- Kā apmāts es pieceļos kājās un nostājos Maksim pretim. Pavisam tuvu, tā, lai viņam vairs nebūtu kur sprukt.
- Venteris: Rokas augšā! Velti, puis'! Nekur vairs nespruksi!
2.1.Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
PiemēriGados jaunais [atraitnis] atkal.. apprecēsies. Ko tad viņš citu darīs? Viņam tak nav kur sprukt. Dzīvoklis, mazi bērni, auksta gulta.
- Gados jaunais [atraitnis] atkal.. apprecēsies. Ko tad viņš citu darīs? Viņam tak nav kur sprukt. Dzīvoklis, mazi bērni, auksta gulta.
- Imants dzer ilgi. Kad izdzers, būs jārunā. Nekur vairs nesprukst.
- Nezūdieties, biedri! Nespruks tie no soda!
3.parasti 3. pers., sar. Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
PiemēriDzintra bija iepļāvusi sev kājā... «Cinis trāpījās, diez kā izkapts spruka,» Dzintra atteica un saviebās.
- Dzintra bija iepļāvusi sev kājā... «Cinis trāpījās, diez kā izkapts spruka,» Dzintra atteica un saviebās.
- Sasalušus mezglus atraisot, Bieži tauvas gals no rokām spruka.
4.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «vaļā»; sar. Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
PiemēriBet Ezerietis nevarēja vairs mierīgi nosēdēt. «Tā ir gan gulēšana!» viņam spruka vaļā tas, kas visas šīs dienas pamazām krājies uz sirds.
- Bet Ezerietis nevarēja vairs mierīgi nosēdēt. «Tā ir gan gulēšana!» viņam spruka vaļā tas, kas visas šīs dienas pamazām krājies uz sirds.
4.1.Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
Piemēri..spruka vaļā tādi smiekli, ka vai ausis jābāž ciet.
- ..spruka vaļā tādi smiekli, ka vai ausis jābāž ciet.
- Te nu man spruka raudas vaļā, un māte izstāsta tēvam, ko es izdarījis galdam.
- ..viņi visi bija līksmi un visi bija padzēruši, un valodas spruka vaļā arvien brīvākas un skaļākas.
- Augšā bridi iestājas klusums, tad sprūk aplausi vaļā..
Avoti: 7-2. sējums