Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sprūds
sprūds -a, v.
1.Ierīce, detaļa (kā) noslēgšanai, aizķeršanai, saslēgšanai.
PiemēriSlēdža sprūds.
  • Slēdža sprūds.
  • Berzes sprūds.
  • Dzenošais sprūds.
  • Fiksējošais sprūds.
  • Atvāžamais sprūds.
  • Pārbīdāmais sprūds.
  • Diskveida sprūds.
  • Sprūda tapa.
  • ..padusēs turētās šautenes ņemam abās rokās, liekot pirkstu pie sprūda, jo nevar zināt, kas staigā - draugs vai ienaidnieks.
  • ..viņš atkal kliedz «urā!» un skrien uz priekšu. Pirksts pats pieskaras automāta sprūdam un nospiež to.
  • Pirms [motocikla] riteņa montāžas jāpārbauda bremžu sprūdu un kluču darbība.
2.Paīss stieņveida priekšmets, detaļa, piemēram, (kā) aizbāšanai, sastiprināšanai.
PiemēriSprūds (mēlīte) vajadzīgs auklas sagriešanai, lai savilktu zāģa plātni. Tam jābūt izturīgam, tāpēc tas taisāms no sīksta bērza vai kļavas koksnes.
  • Sprūds (mēlīte) vajadzīgs auklas sagriešanai, lai savilktu zāģa plātni. Tam jābūt izturīgam, tāpēc tas taisāms no sīksta bērza vai kļavas koksnes.
  • «Vai die', vai die!» Kaminskene iekliedzās un izspruka no klēts. Un, it kā durvīm būtu izlēcis sprūds, tūlīt aiz viņas izlaidās Graudene un pazuda aiz ēkām kā zibens.
Avoti: 7-2. sējums