sprūdīt
sprūdīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; parasti savienojumā ar «vaļā»; reti
1.Vērt, arī laist vajā (ko).
PiemēriSprūdi tikai kūts durvis vaļā, lai (govis) iet iekšā!
2.Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
PiemēriTad skolotājs gāja pie harmonija, paziņodams, ka sākšot dziedāšanas stundu. Viņš sprūdīja vaļā korāli.
Avoti: 7-2. sējums