sprūdīt
sprūdīt -u, -i, -a, arī -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.; parasti savienojumā ar «vaļā»; reti
1.Vērt, arī laist vajā (ko).
PiemēriSprūdi tikai kūts durvis vaļā, lai (govis) iet iekšā!
- Sprūdi tikai kūts durvis vaļā, lai (govis) iet iekšā!
2.Sākt darīt (ko). Ļaut (kam) norisēt.
PiemēriTad skolotājs gāja pie harmonija, paziņodams, ka sākšot dziedāšanas stundu. Viņš sprūdīja vaļā korāli.
- Tad skolotājs gāja pie harmonija, paziņodams, ka sākšot dziedāšanas stundu. Viņš sprūdīja vaļā korāli.
Avoti: 7-2. sējums