sprostuguns
sprostuguns -uguns, dsk. ģen. -uguņu, s.; mil.
Intensīva apšaude (noteiktā joslā), kas kavē pretinieka pārvietošanos.
PiemēriArtilērijas sprostuguns.
- Artilērijas sprostuguns.
- Atklāt sprostuguni.
- Slēpdamies aiz platajiem metāla spraišļiem, viņi nepārtraukti līda uz priekšu, cenzdamies sasniegt krastu. Bet ložmetēju sprostuguns kā ar asu nazi nogrieza ceļu.
- Ekipāžas cita pēc citas ar savām vieglajām lidmašīnām.. lauzās cauri ienaidnieka sprostugunij..
Avoti: 7-2. sējums