Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprukstiņš
sprukstiņš -a, v.; sar.
Ārišķīgs, pašpārliecināts jauns vīrietis.
PiemēriPēc sprukstiņa šis zēns neizskatās, kaut pārvarēm cenšas izteikties asprātīgi un vieglprātīgi.
Avoti: 7-2. sējums