sprūst
sprūst sprostu, sprosti, sprūst, pag. sprūdu; intrans.
1.Virzoties, tiekot virzītam pa ko šauru, stāties, nespēt pārvietoties tālāk.
PiemēriJa zāģis sprūst, tad [zāģa] ceļš ir pārāk šaurs..
Stabili vārdu savienojumi
2.parasti 3. pers. Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu). Kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
Piemēri..jauneklim aiz saviļņojuma un lepnuma elpa sprūst kaklā.
Avoti: 7-2. sējums