sprungulis
sprungulis -ļa, v.
Paīss, neliels koka zars vai tā daļa. Paīss, neliels, iegarens koka gabals.
PiemēriPaulis paņem sprunguli un met ābeles zaros: tur karājas vēl trīs četri niecīgi sārtvaidži.
- Paulis paņem sprunguli un met ābeles zaros: tur karājas vēl trīs četri niecīgi sārtvaidži.
- Aprasotie sprunguļi sākumā negribēja lāgā degt..
- Pēteris paņēma cirvi un sāka lasīt šādus tādus sprunguļus un kapāt žagarus mājas galā, kur acīmredzot bijis kaut kas līdzīgs malkas laukumam..
Stabili vārdu savienojumi
- Sviest (biežāk mest, grūst) sprunguļus riteņos (arī ceļā, starp kājām, kājās) idioma — Jaukt, traucēt, kavēt.
Avoti: 7-2. sējums