sprukt
sprukt spruku, sprūc, sprūk, pag. sprūku; intrans.
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (no kā, piemēram, no saites), pārvarēt (kādu šķērsli) un strauji virzīties prom (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriTajā brīdī maurodams no kūts sprūk laukā bullis.
1.1.Pēkšņi sākt strauji virzīties (no kurienes) — piemēram, par vielu.
PiemēriTad man atkal metas slikti, krampjaini savelkas pakrūts [pakrūtes] muskuļi - un sprūk atpakaļ tikko dzertais ūdens..
1.2.Strauji laisties vaļā (parasti par rokām).
PiemēriNagi spruks vaļā.
1.3.Ātri, pēkšņi raisīties (par ko sasietu, sastiprinātu).
PiemēriMaiss sprucis vaļā.
1.4.Savienojumā ar «vaļā»: pēkšņi, negaidīti norisēt (par šāvienu).
Piemēri..šāviens, protams, sprucis un gājis vaļā, un zaķis novēlies uz vietas beigts..
2.sar. Ātri, bēgšus virzīties.
PiemēriMēs ar Prīdi paķērām savus darba rīkus un sprukām laukā pa durvīm.
2.1.Rast izeju (no nevēlama stāvokļa).
PiemēriGados jaunais [atraitnis] atkal.. apprecēsies. Ko tad viņš citu darīs? Viņam tak nav kur sprukt. Dzīvoklis, mazi bērni, auksta gulta.
3.parasti 3. pers., sar. Zūdot balstam, saistījumam u.tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
PiemēriDzintra bija iepļāvusi sev kājā... «Cinis trāpījās, diez kā izkapts spruka,» Dzintra atteica un saviebās.
4.parasti 3. pers.; parasti savienojumā ar «vaļā»; sar. Neviļus, negribēti tikt sacītam (par vārdu, izteikumu u. tml.).
PiemēriBet Ezerietis nevarēja vairs mierīgi nosēdēt. «Tā ir gan gulēšana!» viņam spruka vaļā tas, kas visas šīs dienas pamazām krājies uz sirds.
4.1.Pēkšņi rasties, sākties, parasti neviļus, negribēti (piemēram, par smiekliem, raudām, runu).
Piemēri..spruka vaļā tādi smiekli, ka vai ausis jābāž ciet.
Avoti: 7-2. sējums