Justies (arī būt) (kā) atpestītam
Justies (arī būt) (kā) atpestītam
sar. Justies atbrīvotam (no tā, kas nomāc).
PiemēriLaulības pirmajos gados Līcis jutās atpestīts. Viņš darbojās ne mazāk kā agrāk, bet brīvajās stundās viņam bija tīras dvēseles tuvums, kas atgainīja neapzinīgas bailes un tumšus rēgus.