atpestīt
atpestīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.novec. Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
Piemēri..Lāču Krišus saraustījis važas, atpestījis princeses un licis viņas uzvilkt augšā (no pazemes).
2.sar. Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
PiemēriKāda nelaimīga iemaldījusies muša sīca stūrī zirnekļa tīklā. Džakopo Foskari gribēja celties un atpestīt to, bet tomēr palika tāpat.
3.sar. Atbrīvot (no kā nevēlama).
PiemēriAtpestīt no nikna suņa.
4.rel. Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
Piemēri«Desmit dzīvības nav tik daudz vērts un desmit nāves nav nekas pret to, kad dvēsele aiziet neatgriezta un neatpestīta.» [Saka mācītājs.]
Stabili vārdu savienojumiJusties (arī būt) (kā) atpestītam.
Avoti: 1. sējums