Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atpestīt
atpestīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; trans.
1.novec. Atbrīvot (no ieslodzījuma, no neciešamiem apstākļiem).
Piemēri..Lāču Krišus saraustījis važas, atpestījis princeses un licis viņas uzvilkt augšā (no pazemes).
  • ..Lāču Krišus saraustījis važas, atpestījis princeses un licis viņas uzvilkt augšā (no pazemes).
  • Tu atmini cietējus brāļus, Kas verdzības pinekļos smok, Kam dzīviem kapu jau rok, - Tu atpestī cietējus brāļus!
  • Jūs jaunā kunga svina roku jūtat Uz sava kakla, pirms vēl iespējāt To saņemt pienācīgām gavilēm, Ka atpestījis jūs no vecā sloga.
2.sar. Palaist brīvībā (parasti dzīvniekus).
PiemēriKāda nelaimīga iemaldījusies muša sīca stūrī zirnekļa tīklā. Džakopo Foskari gribēja celties un atpestīt to, bet tomēr palika tāpat.
  • Kāda nelaimīga iemaldījusies muša sīca stūrī zirnekļa tīklā. Džakopo Foskari gribēja celties un atpestīt to, bet tomēr palika tāpat.
3.sar. Atbrīvot (no kā nevēlama).
PiemēriAtpestīt no nikna suņa.
  • Atpestīt no nikna suņa.
  • pārn. ..sākās sarunas, kas visus atpestīja no savrupdomām [mielasta laikā].
  • pārn. Zemes.. platības, ko spēcīgie sūkņi atpestījuši no liekā ūdens, pārvērtušās, kā vietējie saka, par «Kurzemes Ukrainu».
4.rel. Atbrīvot no soda par grēkiem. Atbrīvot, pasargāt no velna varas.
Piemēri«Desmit dzīvības nav tik daudz vērts un desmit nāves nav nekas pret to, kad dvēsele aiziet neatgriezta un neatpestīta.» [Saka mācītājs.]
  • «Desmit dzīvības nav tik daudz vērts un desmit nāves nav nekas pret to, kad dvēsele aiziet neatgriezta un neatpestīta.» [Saka mācītājs.]
Stabili vārdu savienojumiJusties (arī būt) (kā) atpestītam.
Avoti: 1. sējums