atsprukt
atsprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
PiemēriSuns atsprucis no ķēdes.
- Suns atsprucis no ķēdes.
- Lācis, kas dīdītājiem atsprucis.
1.1.Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
PiemēriMezgls atsprucis.
- Mezgls atsprucis.
- Sainis atspruka vaļā.
- ..[Ojārs] iegrūda no sprādzes atsprukušo bikšu staru divriteņa ķēdē..
- Mācītājs Zandersons uzcēlās no kušetes [dīvāna].. Atsprukusi atspere nodžinkstēja zem ielāpainā ādas pārklāja..
- No trieciena [piena] kanna apgāzās, vāks atspruka vaļā..
2.sar. Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
PiemēriTomēr vienu vakaru kaķis dabūjis pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā..
- Tomēr vienu vakaru kaķis dabūjis pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā..
Avoti: 1. sējums