atsprēgāt
atsprēgāt parasti 3. pers., -a, pag. -āja; intrans.
1.Sprēgājot atkļūt šurp. Sprēgājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriDzirksteles atsprēgāja līdz durvīm.
2.Atlupt, atdalīties.
PiemēriPērnā, pelēkā miza.. atsprēgājusi, nogājusi, un viss [koka] stumbrs ietērpies šī gada jaunajā, zaļajā mizā.
Avoti: 1. sējums