atsprukt
atsprukt -spruku, -sprūc, -sprūk, pag. -spruku; intrans.
1.Pēkšņi, ar rāvienu atbrīvoties (piemēram, no saites).
PiemēriSuns atsprucis no ķēdes.
1.1.Ātri, pēkšņi atraisīties, atkabināties, atbrīvoties (par ko sasietu, sastiprinātu).
PiemēriMezgls atsprucis.
2.sar. Ātri, bēgšus, slapstoties atkļūt atpakaļ (iepriekšējā vietā).
PiemēriTomēr vienu vakaru kaķis dabūjis pa kāju apakšu atpakaļ atsprukt istabā..
Avoti: 1. sējums