atspulgot
atspulgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja.
1.intrans. Sākt spulgot (par gaismu, gaismas avotu).
PiemēriPār koku galotnēm atspulgo saule.
1.1.Sākt spulgot, tiekot apgaismotam.
PiemēriKalni atspulgo saules staros.
2.intrans. Spulgojoši atspoguļoties (kur).
PiemēriLīgojas kuģis viens ūdenī melnā, Līmenī atspulgo lukturi sārti.
2.1.Mest spulgojošu atspīdumu (kur).
PiemēriSārta ausmas atblāzma redzama debesīs, tā atspulgo mākoņos..
2.2.pārn. Izpausties (sejā, acīs) — par pārdzīvojumu.
PiemēriSejā atspulgo pārsteigums.
3.trans. Spulgojoši atspoguļot.
PiemēriMaiga un sudrabota viņa [jūra] tur saplūdusi ar zilajām dienvidu debesīm un guļ cieši, atspulgodama pūkaino mākoņu caurspīdīgo un nekustīgo audumu..
3.1.pārn. Izpaust (pārdzīvojumu) — par seju, acīm.
PiemēriAcis atspulgo prieku.
4.trans.; pareti Atspoguļot4.
Piemēri..[romānā] atspulgots asu cīņu un krasu pārvērtību pilnais lauku kolektivizācijas posms mūsu republikā.
Avoti: 1. sējums