šķīstīt
šķīstīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.rel. Ar reliģiskām darbībām atbrīvot no grēka, arī no kā nevēlama ietekmes.
PiemēriViss šķīstīts un izpirkts ar mūsu nožēlošanu.
- Viss šķīstīts un izpirkts ar mūsu nožēlošanu.
- Agrā dzelzs laikmeta kapu uzkalniņi ierīkoti, izvēlētajā vietā vispirms dedzinot sārtu, kura pelnus un ogles pēc tam izkliedēja pa visu uzkalniņa pamatni. Domājams, ka ar uguni šķīstīja un sagatavoja izraudzīto kapu vietu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) kļūst tikumīgs, morāli skaidrs.
PiemēriGuna: Aki apņem atkal mani, spožā gaisma! Liels darbs lai šķīstī manu dvēseli..
- Guna: Aki apņem atkal mani, spožā gaisma! Liels darbs lai šķīstī manu dvēseli..
- Viņai [meitenei] likās, ka operā, šinī mākslas templī, jāienāk godbijīgi, uz pirkstgaliem, te jāaizmirst viss pasaulīgais un jāiziet tīrākam, mākslas uguns šķīstītam.
- Kāds: Ciešanas šķīstī dvēseli. - Iraids: Un sevišķi - bads.
3.hum. Mazgāt (ķermeni, tā daļas) – par cilvēkiem.
PiemēriKad [dzeršanas] nedēļa bija cauri un spēki galā, Eida pirmais ceļš bija uz pirti, Viņš.. pērās, šķīstīja miesu ar izsautētu kadiķa slotu..
- Kad [dzeršanas] nedēļa bija cauri un spēki galā, Eida pirmais ceļš bija uz pirti, Viņš.. pērās, šķīstīja miesu ar izsautētu kadiķa slotu..
Avoti: 7-2. sējums