iznīcinātājs
iznīcinātājs -a, v.
iznīcinātāja -as, s.
1.Darītājs → iznīcināt.
2.v.; mil. Kara lidmašīna gaisa kaujai ar pretinieka lidaparātiem.
PiemēriIznīcinātāju aviācija.
- Iznīcinātāju aviācija.
- Iznīcinātāju eskadriļa.
- ..virsskaņas iznīcinātājs izbrauc uz starta ceļa. Sāk rēkt reaktīvie dzinēji.
- «Vakar es redzēju gaisa kauju,» Māra stāstīja. «Mūsu iznīcinātāji lielā augstumā cīnījās ar vācu meseršmitiem.»
- Sanitārā mašīna iegriezās līkumā aiz rijas, kad uz to piķēja vācu iznīcinātājs.
3.v.; mil. Eskadras mīnukuģis.
4.vēst. Militāras vienības vai bruņotas grupas loceklis, kura uzdevums ir iznīcināt pretinieku frontes aizmugurē vai atbrīvotajā teritorijā.
PiemēriTūliņ pēc kara izcelšanās viņš sasauca uz apspriedi sava apriņķa partijas un padomju aktīvu un nodibināja vairākas iznīcinātāju nodaļas..
- Tūliņ pēc kara izcelšanās viņš sasauca uz apspriedi sava apriņķa partijas un padomju aktīvu un nodibināja vairākas iznīcinātāju nodaļas..
- Tas noticis drīz pēc vāciešu padzīšanas. Mežos palicis daudz bandītu. Mans tētis bijis iznīcinātāju vienībā, un Strautmanis arī.
Avoti: 3. sējums