Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nokravāt
nokravāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokravāt grāmatas no galda.
1.1.Kravājot novietot (kur).
PiemēriNokravāt mantas skapī.
1.2.Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
PiemēriNokravāt galdu.
2.pareti Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriNokravāt mantas no bēniņiem.
Avoti: 5. sējums