nopurināt
nopurināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Purinot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko) novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopurināt sniegu no krūma.
- Nopurināt sniegu no krūma.
- Nopurināt kukaini no rokas zālē.
- Nopurināt sniegu no cepures uz kājslauķa.
- ..Judīte.. nosvieda malkas šķilas kaktā pie krāsns un nopurināja skaidas no tumšajām drānām.
- Izrautajiem sīpoliņiem nopurina zemi, un tos atstāj uz lauka nobriedināšanai..
- ..sacēlās vējš.. un, šūpojot bērzu zarus, nopurināja no tiem pēdējās lietus lāses.
- Viņš nolieca zaru un nopurināja rasu uz viņas matiem..
- pārn. Draudzības vārds kā putns nopurina dūņas no spalvām un paceļas tīrs un balts.
1.1.pārn. Strauji atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
Piemēri«Pietiek vaidēt un skumt par sevi!» Agnese nopurināja pašas sajūtu izraisīto mazvērtības apziņu.
- «Pietiek vaidēt un skumt par sevi!» Agnese nopurināja pašas sajūtu izraisīto mazvērtības apziņu.
- Žaniņš nopurināja sapņainību.. Nu viņš bija atkal pie citiem. Nu jau citiem priekšgalā.
- Atveru acis... Nopurinu miegu un tomēr vēl nevaru apjēgt, kas sacēlis tik negantu troksni.
1.2.Purinot (ko), novirzīt nost (no tā).
PiemēriNopurināt sniegaino cepuri.
- Nopurināt sniegaino cepuri.
- Nopurināt apsnigušo krūmu.
- Nopurināt slapjās rokas.
- Tā nu pārnākam mājās. Klusēdami nopurinām slapjos mēteļus un novelkam kurpes.
- Viņa piecēlās, nopurināja apvārtīto kleitu..
- Pirksti pārstāj rakties pa zemi, krustmāte nopurina tos..
2.Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Purinot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNopurināt ābelei ābolus.
- Nopurināt ābelei ābolus.
- Vējš nopurinājis gatavās plūmes zālē.
- pārn. Kad atvasaras saule kļūst skopāka un koki nopurina lapu rotu, cilvēks arvien biežāk atceras krāsni.
2.1.Purinot (ko), atdalīt nost (no tā).
PiemēriNopurināt pilno ābeli.
- Nopurināt pilno ābeli.
- Jaunajai mašīnai ir liela priekšrocība: tā uzreiz nopurina veselu koku, nevis atsevišķus zarus..
3.Īsu brīdi purināt un pabeigt purināt (piemēram, galvu).
Piemēri..saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
- ..saimnieks nopurināja galvu, bet domas no Ošiem tik viegli nebij atraujamas..
- Pie tiltiņa tikusi, govs apstājās, tramīgi nopurināja galvu un nošņācās.
- ..Helga atraisīja lakatiņu un nopurināja savus krāšņos matus.
Avoti: 5. sējums