plūkt
plūkt plūcu, plūc, plūc, pag. plūcu; trans.
1.Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā). Šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
PiemēriPlūkt augļus.
- Plūkt augļus.
- Annele plūca jēram labāko zāli, baroja ar savu rīta maizi..
- ..Un roka pirmo tulpi plūc..
- Kad dārzos vēl ābolu gana, Kurš pīlādžu ogas ies plūkt?
- Māci mani, māmuliņa, Visādos darbiņos: Linus plūkt, linus vērpt, Noaust skaistu audekliņu!
- pārn. Tā ērti - veģetēt, plūkt mietpilsoņa baudas Un slepus priecāties: «Pats sev es gan vistuvāks...»
Stabili vārdu savienojumiPlūkt laurus.
- Plūkt laurus idioma — Gūt slavu, panākumus.
1.1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam. Raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu putnu).
PiemēriPlūkt zosij spalvas.
- Plūkt zosij spalvas.
- Plūkt vistu.
- Putnus noplūc tad, kad tos gatavo. Tie jāplūc pret spalvu un pēc noplūkšanas sīkākās pūciņas jānosvilina.
- Mežsargs tūliņ plūc pīli nost un nu ceps.
2.parasti 3. pers. Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriGovīm atgriezās piens. Tās atkal plūca zāļi un vairs neskatījās ūdeņainām acīm debesīs un neīdēja.
- Govīm atgriezās piens. Tās atkal plūca zāļi un vairs neskatījās ūdeņainām acīm debesīs un neīdēja.
- ..bariņš netīru aitu plūc zāli ar lielu cītību.
- ..krūmos iepriekšējā gada kūlu plūca divi liesi zirgi.
- pārn. Miglas govis nāks no pļavām, Zāli plūks pie kājām tavām..
Stabili vārdu savienojumiPlūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm).
- Plūkt matus (arī aiz matiem, bizes, aiz bizēm) — Raustīt matus (bizes), lai izraisītu sāpes.
Avoti: 6-2. sējums