atkauties
atkauties -kaujos, -kaujies, -kaujas, pag. -kāvos; refl.
1.Cīnoties, ar kaujām atvairīties (no kā).
PiemēriPrātā sūrie laiki, kad šos pašus ceļus Mēs [karavīri] no Valkas puses atkaudamies nācām.
1.1.Nikni atvairīties, atgaiņāties (no dzīvniekiem).
PiemēriAtkauties no odiem.
1.2.pārn.; sar. Tikt vaļā, atbrīvoties (no kāda, kas uzmācas, nedod miera).
PiemēriNo Daces vairs nevarēja ne atkauties. Mācas tev, cilvēkam, virsū kā miegs. Kā tik es dārzā - šī pakaļ.
1.3.pārn.; sar. Tikt vaļā, atbrīvoties (no kā nepatīkama).
Piemēri«..ka Edai grūti dzīvot, ka viņa nevar atkauties no parādiem un pristavs stāv pie durvīm, to jūs neredzējāt...»
1.4.pārn.; sar. Atbrīvoties (no uzmācīgām domām, sajūtām u. tml.).
Piemēri..atkauties no domām nav jaudas. Katru dienu atmiņās izstaigāju savu pagātni, katru dienu roku nākotnei ceļa stabus, roku un atkal laužu.
Avoti: 1. sējums