atkasīt
atkasīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kasot, kārpot (ko nost), atsegt. imperf. Kasīt vaļā.
PiemēriSuns atkasījis aizbērto bedri.
2.Kasot, kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). imperf. Kasīt nost.
PiemēriMēģināja [zaķis] atkasīt vietām sniegu, bet saulē pakusušā sniega virskārta sasalusi par cietu ledus kamaru [garozu], tā ka nagi stirkšķ vien.
Avoti: 1. sējums