atkāsēt
atkāsēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Atklepot.
Piemēri..[Slaidiņš] sausi noklepojās un neskatījās atpakaļ. Mūžam tie miltu putekļi koda rīklē un nebij atkāsējami.
- ..[Slaidiņš] sausi noklepojās un neskatījās atpakaļ. Mūžam tie miltu putekļi koda rīklē un nebij atkāsējami.
- «Padzirdēju, ka jūs taisoties uz pilsētu,» viņš teica, atkāsēdams asaku, kas bija ieķērusies rīklē.
1.1.intrans.
Piemēri..pa kāpnēm kāds steidzās pūzdams un atkāsēdams.
- ..pa kāpnēm kāds steidzās pūzdams un atkāsēdams.
Avoti: 1. sējums