atkārtoties
atkārtoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes. Parādīties, būt sastopamam vairākkārt.
PiemēriSaucieni atkārtojās.
- Saucieni atkārtojās.
- Sūdzības atkārtojas.
- Vēsture it kā atkārtojās. Atkal viņam bija rokā šautene, atkal viņš gāja aizstāvēt padomju varu - vecais latviešu strēlnieks..
- Retāk mūsu dzejā sastopami tā saucamie savijumi, kad atkārtojas vārds vārsmas sākumā un beigās.
2.Strādāt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem (parasti mākslā), runāt, stāstīt (vienu un to pašu).
PiemēriAktieris sācis atkārtoties.
- Aktieris sācis atkārtoties.
- Stingri turēdamies ainavu ietvaros,.. [gleznotājs] tomēr nekad neiestieg vienpusībā, neatkārtojas..
- Un [Zaks] stāstīja asprātības - tās pašas, kuras jau bija stāstījis daudz reižu un kuras Justīne bija dzirdējusi Rīgā pirms gada. Žaks atkārtojās.
Avoti: 1. sējums