atkārpīt
atkārpīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kārpot (ko nost), atsegt. imperf. Kārpīt vaļā.
PiemēriBriežu mātes dažreiz atkārpa arī koku virsējās saknes un apgrauž tās visapkārt kokam.
2.Kārpot atvirzīt, dabūt nost (lai ko atsegtu). imperf. Kārpīt nost.
PiemēriViņš uzlīda ar ložmetēju uz slīpā jumta, atkārpīja sniegu un, kājām atspēries pret jumta velēnu segumu, sāka nesteigdamies šaut.
Avoti: 1. sējums