atkarpains
atkarpains -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam ir atkarpe vai atkarpes.
PiemēriAtkarpaina bulta.
1.1.pārn. Skarbs, ass, tiešs (par izteicienu, runu).
PiemēriSadugusi, neredzamu smagumu nesdama, tāda viņa tagad staigā, un, kad runā, vārdi ir atkarpaini un dzedri.
1.2.pārn. Tāds (cilvēks), kas bieži runā skarbi, asi, tieši.
PiemēriKrietna darba darītāja, tikai atkarpaina gan kā bites dzelksnis. Kas ienāks prātā, tūlīt pateiks, neskatīdamās, vai tas patīk vai ne.
Avoti: 1. sējums