atkarot
atkarot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
PiemēriAtkarot savu brīvību.
2.Aktīvi darbojoties, iegūt, atņemt (to, kas pieder citam).
Piemēri«Lai nu Jānis nāk vien pie manis par kučieri,» Dūmiņu Irma centās atkarot Jāni sev.
2.1.pārn. Atbrīvot (no kādas ietekmes, varas).
PiemēriAtkarot nāvei slimnieku.
2.2.pārn. Padarīt (zemi) derīgu (lauksaimnieciskai) izmantošanai (piemēram, likvidējot purvus, mežus).
PiemēriViņi vēroja, ka arī tur neatlaidīgi un pamazām atkaro zemi mežam..
Avoti: 1. sējums