atkāpties
atkāpties -kāpjos, -kāpies, -kāpjas, pag. -kāpos; refl.
1.Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) — parasti atmuguriski. imperf. Kāpties atpakaļ (sānis, nost). Kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriAtkāpties no durvīm.
1.1.Atiet (no kāda), atstājot viņu vienu pašu, arī netraucējot, liekot mierā.
PiemēriPēdējos divus mēnešus viņš nemaz nevarēja atkāpties no cietējas [slimnieces] gultas un iet darbā.
1.2.pārn. Attālināties, tikt attālinātam (no kādas vietas) — par ūdeņiem, mežiem u. tml.
PiemēriJūra tālu atkāpusies no krasta. Kur mēs reiz staigājām skolnieku dienās, tur tagad aug lieli kārkli.
1.3.pārn. Izzust (par jūtām, domām, sajūtām).
PiemēriBet skumjas pamazām atkāpās, un to vietā atkal radās mierinājums, kas sasildīja vientuļo zēnu.
2.Atstāt iepriekšējās pozīcijas un pārvietoties aizmugures virzienā (par karaspēku).
PiemēriAtkāpties uz jaunām pozīcijām.
2.1.pārn. Atteikties no (grūtību) pārvarēšanas, no cīņas, nepretoties.
PiemēriAtkāpties grūtību priekšā.
2.2.pārn. Kļūt mazāk noderīgam, atbilstošam, arī mazāk izplatītam.
PiemēriŠīm [tehnikas] prasībām titāns atbilst labāk par citiem metāliem. Alumīnijs atkāpjas, kad jābūvē lidmašīnas, kas ātrākas par skaņu.
2.3.pārn. Zaudēt, mazināt savu spēku, izplatību (piemēram, par norisēm dabā, cilvēka dzīvē).
PiemēriNakts pamazām atkāpās, un debesis kļuva gaišas.
3.Atteikties, atsacīties (piemēram, no lēmuma, solījuma).
PiemēriAtkāpties no saviem uzskatiem.
3.1.Neievērot (normu, parasto kārtību).
PiemēriAtkāpties no literārās valodas normām.
4.Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
PiemēriAtkāpties no amata.
Avoti: 1. sējums