atkaukt
atkaukt parasti 3. pers., -kauc, pag. -kauca; intrans.
Kaucot atvirzīties šurp.
PiemēriBlakus šāviņi atkauc un plīst, un ieurbjas sienā.
- Blakus šāviņi atkauc un plīst, un ieurbjas sienā.
Avoti: 1. sējums