nokratīt
nokratīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē. Kratot (ko), novirzīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNokratīt smiltis no apaviem.
1.1.pārn. Strauji atbrīvoties (no, parasti nepatīkama, nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa, domas u. tml.).
PiemēriVēsma nokratīja skumjas, kļuva meitenīgi jautra.
1.2.Kratot (ko), novirzīt (to no kā) nost.
PiemēriDroši vien tas [zirgs] veltīgi cīnās ar odiem un mušām, kas.. aplipušas tam.. Lops drebinās, bet nevar nokratīt savus mocītājus.
1.3.pārn. Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznīcinot (to).
Piemēri..šajā kontinentā [Āfrikā] nedzīvo tādas tautas vai ciltis, kas nevēlētos nokratīt no saviem pleciem smago koloniālisma jūgu un kļūt par brīviem, pilntiesīgiem cilvēkiem.
1.4.pārn. Izbeigt, neturpināt (piemēram, līdzšinējo dzīves veidu).
Piemēri..Visu veco dzīvi Sev nokrati nost!
2.Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst zemē, kratot (ko), atdalīt (no tā) nost tā, ka nokrīt, nobirst (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriNokratīt ābelei ābolus.
2.1.Kratot (ko), atdalīt (no tā) nost.
PiemēriJorens velk vienu dūmu pēc otra, reizēm nokrata papirosu pret palodu.
3.Īsu brīdi, vienu reizi kratīt un pabeigt kratīt.
PiemēriMāriņa.. nokrata enerģiski galvu, it kā nomezdama no sevis šaubas..
Avoti: 5. sējums